UZTVEREI PĀRVEIDOJOTIES, DZIMST JAUNA REALITĀTE

MĀRAS ZĪME

Dieva materiālā izpausme ir Māra. Māra pārvalda visu dzīvo un nedzīvo, piedalās visās ļaužu dzīves norisēs, tās ziņā ir auglības noslēpums, bet mūža galā cilvēkam zemes gaitas beidzot, augums atkal nonāk Māras gādībā. Sevišķi tiek izceltas Māras baznīcas, kas ir senlatviešu svētbirzis un svētvietas dabā.

Māras galvenā īpašības ir mīļums un svētums. Māra ir sevišķi tuva sievietei, palīdzot mūža svarīgākajos notikumos: tautās ejot, radībās un bērnu audzināšanā. Māra ir arī lopu gādniece, saimniekošanas pārraudzītāja, jaunu ļaužu nolūkošanas un derību veicinātāja.

 

Apskaitās mīļā Māra,

Maltuvē iegājuse:

Atraduse dzirnaviņas,

Pret saulīti ritinot.

 

Māra latviešu folklorā simbolizē zemi. Mitoloģijā Māra ir auglības spēku valdniece, kura pārvalda zemi un ūdeņus. Arī Māras zīmei ir daudz variāciju – horizontāla līnija, līklocis, tā attēlojot upes plūdumu vai zemes līdzenumu.

Māra ir materiālās pasaules dievība, auglības devēja, sieviešu aizstāve. Latviešu folklorā nozīmīga vieta ir dievībām – Mātēm, tad Māra pārzina un pārvalda arī šīs Māšu dievības.

Māras raksts tiek attēlots kā vienādmalu trijstūris, kāsis, pusloks ar virsotni uz leju. Attēlojot šo zīmi plaknē, tās malas raugās uz virzieniem, kur saule lec un riet vasaras saulgriežos (ZA un ZR). Zīmei piemīt liela simboliska jēga. To apvienojot ar Dieva trijstūri, iegūst līdzsvaru un saskaņu, jo Māras zīmei piemīt pretējs spēks. Apvienojot Dieva un Māras zīmi, veidojas robs. Tas ir plaši lietots raksts, kas kopā ar vēl citām zīmēm veido daudznozīmīgu simboliku. Abas šīs zīmes, novietojot vienu pāri otrai, veidojot sešstūra zvaigzni, sauktu arī par lietuvēna krustu, sargā no ļaunā. Māras zīme piešķir pamatīgumu, drošību, sasaisti ar zemes un dabas spēkiem.

Plaši pazīstami ir arī sekojošās zīmes: Māras trijstūris, Māras ūdeņi, Māras krusts jeb krustu krusts, ko senlatvieši veidoja uz maizes klaipiņiem.

MARAS-ZIME