KRUSTA ZĪME
Tā ir viena no senākajiem rakstu elementiem, kas atrodama gandrīz visās kultūrās. Tai piedēvēta sarga, svētības un laimes nesējas nozīme. Senajās baltu ciltīs krusta zīme lietota kā maģiska aizsargzīme pret visu ļauno. No visvienkāršākā krusta izveidojušies daudzi citi krusta veidi. Krustam ir liela nozīme reliģiskajā pasaulē.
Krusta vertikālā un horizontālā līnija veido dzīvības pamatu. Tas ir kosmosa simbols, pasaules centrs. Vieta, kur atrodas krusts, uzskatāma par kosmisko asi – vieta, kur notiek sasaiste starp debesīm un zemi. Krusts ir augstāko sakrālo vērtību simbols. Tas uzskatāms arī par vīrišķā (vertikāle) un sievišķā (horizontāle) savienojumu. Vertikālā līnija simbolizē enerģiju, tās pieplūdi, kas savieno debesis ar zemi caur garu uz augšu. Vertikālā līnija atgādina Saules starus, ko uztveram kā garīgo enerģiju, nākušu no dzīves virsotnes, simbolizējot enerģijas virzību starp Zemi un Visumu. Horizontālā līnija – sievišķais princips, zemes virsmas zīme, cilvēku attīstības zīme, to savstarpējā saskarsme.
Tāpat kā senajiem grieķiem, persiešiem un indiešiem arī baltiem krusts ir saulgriežu un ekvinokcijas simbols. Taisnais krusts savienojumā ar slīpo (mūsu senčiem – zelta) krustu attēlo Saules kustību gada garumā. Krusts, kas attēlots, ieslēgts aplī, ir zemes simbols.
Krusta zīmē rodami četri cilvēku domu izpausmes veidi: fiziskā, dzīvības, emocionālā un garīgā daba. Katram no veidiem atbilst kāda no stihijām jeb pirmelementiem, kas simboliski izpaužas krusta zīmē.
Pazīstamas trīs dažādas krusta formas:
Taisnais un slīpais krusts – simetriskie krusti, kur katrs stars ir vienāda garuma; Seno baltu cilšu krusts;
TAU jeb TAV krusts – līdzīgs mūsdienu burtam „T”. Pastāv uzskats, ka tas cēlies senajā druīdu kultūrā. Nozāģējot dažu pēdu augstumā ozolu un tā augšējo daļu uzliekot pāri apakšējai, radot figūru - dieva HU simbolu. Senie ēģiptieši šādu krustu lietoja valdnieku iesvētībās, savukārt Amerikas indiāņi – uztetovēja uz ādas. Ir atbalstītāji arī viedoklim, ka simbola pamatā ir vērša vai auna galva ar ragiem. TAU krustu mēdz saukt arī par veseri tieši tā formas dēļ. Otra šī krusta forma – tā galu rotā aplis vai ovāls. Senatnē dēvēts par dzīvības krustu. Tas plaši pazīstams Centrālamerikā. Babiloniešu kultūrā šis krusts bijis ūdens dievības simbols, savukārt skandināviem – debesu un nemirstības simbols.
Romiešu vai grieķu krusts – simbolizē gan nāvi, gan dzīvību. Tas ir krusta veids, ko pārņēmusi kristietība.