ZALKŠA ZĪME
Simbolizē gudrību un zintniecību. Zalktis tiek uzskatīts par svētu dzīvnieku, kam pieejama visa gudrība. Visspēcīgākais esot baltais zalktis.
Zalkša zīmi mēdz pieskaitīt Māras zīmju grupai, jo Māra mēdzot iemiesoties čūskā. Māras zīme sevī ietver arī Veļu mātes simbolu un zalktis savukārt ir cieši saistīts ar veļu pasauli.
Senie latvieši uzskatīja cilvēku par Dieva laistu radījumu, kam ir augums, dvēsele un velis. Mirušā cilvēka dvēsele aiziet atpakaļ pie Dieva, bet augums un velis nonāk pie Māras – Veļu mātes gādībā. Latviešu uztverē velis turpina dzīvi Veļu mātes valstībā jeb Viņā saulē, Aizsaulē pēc tam, kad mirušais augums nodots Zemes mātei. Veļi nedzīvo bezdarbībā: tie gana govis, zirgus, arī plucina sniegu, strādāšana norit līdzīgi ļaužu sētas darbiem. Dzīvo saites ar mirušajiem nekad nepārtrūkst, jo reizi gadā veļi tiek aicināti uz mielastu ļaužu sētā.
Zalkša zīme bieži ir sastopama sieviešu apģērbos un uz pirts lietām.
Zalkša zīme pēc uzbūves ir līdzīga ugunskrusta zīmei, bet nav pareizs uzskats, ka krustojot divas zalkšu zīmes var iegūt ugunskrustu.
