ZVAIGŽŅU ZĪME
Trešā svarīgākā debess spīdekļu zīme ir zvaigzne. Tai ir liela nozīme tumsas un pazemes spēku atvairīšanā. Zvaigžņotajam rakstam latviešu ticējumos ir maģiska nozīme – tas pasargāja no ļauna. Zvaigžņu sega naktī sargā gulētāja dvēseli.
Latviešu etnogrāfiskajos rakstos zvaigznei ir krusta forma ar četriem, sešiem un astoņiem stariem.
Sevišķi grezns zvaigznes variants ir rīta zvaigznes simbols – auseklītis. Tā ir zvaigzne ar astoņiem stariem un simbolizē gaismas uzvaru cīņā pret tumsu. Auseklīti uzskata arī par spēcīgāko lietuvēna krusta variantu, jo tas jāuzvelk ar vienu līniju.
Arheoloģiskajos materiālos zvaigznes motīvs parādās tikai 16.-17.gs. Zvaigznes zīme vairāk izplatīta somugru tautām, tāpēc Latvijas teritorijā tā biežāk sastopama lībiešu apdzīvotajās teritorijās.
Kas to teica, kas meloja,
Ka Mēnesis bez kumeļa:
Rīta zvaigzne, vakar zvaigzne,
Tie mēneša kumeliņi.